ES politikas pamatojums

Eiropā ir daudz aizsprostu, kas ir veci, pamesti un netiek lietoti. Tie ierobežo upes un rada haosu saldūdens bioloģiskajā daudzveidībā. Mūsdienās lielākā daļa Eiropas upju vairs neplūst brīvi, un saldūdens migrējošās zivis, piemēram, zuši, stores un laši, ir uz izzušanas robežas, jo nespēj sasniegt savas nārsta vietas. Pēdējos 50 gados mēs jau esam pazaudējuši 93 % no migrējošajām zivīm, un tas ir lielākais izzušanas koeficients pasaulē. (avots: Pasaules zivju migrēšanas fonds, migrējošo zivju dzīvās planētas indekss (Living Planet Index (LPI) , 2020). 

2022. gada 22. jūnijā Eiropas Komisija prezentēja savu priekšlikumu jaunajai regulai par dabas atjaunošanu. Tajā iekļauti jauni dalībvalstu pienākumi noņemt liekās barjeras, kas bloķē upes, un atjaunot palienes, bet nav norādīti laikā ierobežoti mērķi. 

Mēs aicinām Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi pastiprināt ierosināto dabas atjaunošanas regulu: 

• Jāpieprasa, lai dalībvalstis līdz 2030. gadam brīvi plūstošās upēs atjauno 15 % no upju garuma (178 000 km visā ES), noņemot barjeras un atjaunojot pieguļošās palienes. 

• Jāpieprasa, lai Eiropas institūcijas paplašina ES sniegto finansiālo atbalstu, kas pieejams brīvi plūstošu upju atjaunošanai.

Lasi vēl par Dzīvo upju Eiropas koalīcijas politikas galvenajiem uzdevumiem.